Raksti par mākslinieci


Katrina Avotina

For me to become as an artist was pretty easy. Colors, brushes, canvasses followed me all way round since early childhood as I’m coming from Latvian artist family in several generations. 
Participating in exhibitions since sweet sixteen, won several awards, the most important was opportunity to spend some time in Vienna City, Austria where I discovered F. Hundertwasser’s art which really inspired me. Other inspiring names in art for me are Henri Matisse, Claude Monet, Gustav Klimt, and Pablo Picasso. 
For the last six years I’m living in Leeds City, West Yorkshire, United Kingdom. Beautiful scenery of Yorkshire widens my creativity, here is some kind mix of different natures, it’s like Italy, France, Spain and Latvia all in one. 
In my paintings, I devote much attention to the play of colours, line and plot. I convey my vision of the world with colours and images, but the plot plays a special role. The paintings were created mainly during my travels. I try to perceive the world not only in my native Latvia, but also in other countries. Each painting has its own story. It tells about scenic mountains of Tuscany, the magic cathedrals of Italy. Perhaps, there are stories about Britain’s magical gardens or a cat that brings warmth and peace to home. A woman waiting for the love of her lifetime… 
I wish to spread beauty in the world and to bring happiness to people through my paintings. I wish everyone looking at my paintings to feel the love I can give. Who knows, any person can share this love with others…
Member since August 2010


Tējas krūzes lieluma saruna ar Katrīnu Avotiņu


Novembris 7, 2009

Mums Latvijā mākslinieki ir kaut kas nedaudz svešs. Vienmēr tiek runāts par viņu veikumiem un citiem varoņdarbiem, bet tik maz par viņiem pašiem, lai gan tas taču ir, ja tā varētu teikt, fons tam lielajam mākslas darbam, kas mūs priecē un ko apbrīnojam! Tā taču tālāk dzīvot vairs nevar :) Tad nu lūk, aizsāku savā blogā jaunu sadaļu- “Tējas krūzes lieluma sarunas ar māksliniekiem”.
Un tā,  manā bloga vēsturē kā šīs nodaļas pirmais varonis:
Māksliniece Katrīna Avotiņa
"55 islands of Angels"
1) Kā Tu raksturotu savu mākslu? Par ko ir Tavi darbi?
Protams, ir ļoti grūti pašam sevi raksturot, īpaši, ja iet runa par savu glezniecību. Varu teikt, ka esmu māksliniece, kas mēģina savos darbos ieviest dzīvesprieku, krāsu daudzveidību un interesantus personāžus, motīvus. Man ļoti patīk skaistas lietas un vietas. Tāpēc nevaru nosēdēt mierā un dzīvot visu laiku vienā valstī! Tā rezultātā, nu jau 8 gadus dzīvoju ārpus Latvijas, pašlaik kopā ar vīru dzīvojam Yorkshire apgabalā (Lielbritānija). Pirms satiku savu vīru, es daudz ceļoju pa Eiropas valstīm – Itāliju, Austriju, Vāciju, Franciju un Lielbritāniju. Ja būtu iespēja, noteikti  dzīvotu Itālijā, jo tur ir viss, kas manai radošajai darbībai ir vajadzīgs. Silta un skaista valsts, kā arī tūkstošiem ideju un iespēju! Pašlaik dzīvojam Anglijā un Jorkšīrā ir pasakaina daba, kas dod iedvesmu daudzām jaunām gleznām. Būtībā, manas gleznas ir par ceļojumiem un izjūtām, kuras nav tik viegli sasniegt dzīvē!
2) Kas ir Tavi iedvesmas avoti?
Pirmais un galvenais, kā jau iepriekš minēju, ir ceļojumi. Tie ir tādi personīgi iedvesmas avoti. Vēl varu minēt mākslu kā tādu. Vērojot, kā citi mākslinieki ir gleznojuši, ko tie ir dzīvē sasnieguši, cik kādam tas viegli nāk, vai taisni pretēji! Iedvesmoties var no jebkā, kaut vai no viena forša rīta Jorkšīrā vai citā pasaules malā!
3) Kas ir Tavas autoritātes?
Lielākā autoritāte ir Friderihs Hundertwassers, austriešu arhitekts un gleznotājs. Viņa daudzpusība un skaistie mākslas darbi mani apbūra līdz sirds dziļumiem. Es pirmo reizi mūžā pat apraudājos viņa muzejā pilsētā Vīnē. Viņš ir tas, kas rada manī cīņas garu katru reizi, kad redzu kādu viņa darbu. Otra autoritāte ir mūsu pašu Latvijas mākslinieks- profesors Aleksejs Naumovs. Vins ir tas,  kas rada mani cinjas garu, katru reizi, kad redzu kadu vinja darbu.
4) Kas Tavā izpratnē vispār ir māksla?
Man šķiet, ka māksla ir ļoti daudzveidīga! Tā var būt- māksla pareizi un forši dzīvot. Māksla var būt- radīt kaut ko paliekošu, neaizmirstamu, piemēram, gleznu vai dziesmu. Māksla var būt- mīlēt līdz mūža galam un nepievilt. Tik pat labi māksla var būt pasakaini gatavot ēst!
5) Kāds ir Tavs ceļš līdz mākslinieka statusam?
Bija periodi, kad zīmēšana šķita garlaicīga, īpaši parastajā skolā zīmēšanas stundas. Likās, nu, ko var tādus garlaicīgus uzdevumus uzdot. Pat līdz 4.klasei, šad tad slinkuma pēc, bija sliktas atzīmes zīmēšanā,. No 5.klasītes sāku mācīties Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Pēc beigšanas iestājos Latvijas Mākslas Akadēmijā. LMA atceros sevi vairāk darbnīcā gleznojot, nekā lekcijās. Ļoti, ļoti patika uzturēties Akadēmijā un gribējās pierādīt, ka varu daudz sasniegt! Pēc Akadēmijas beigšanas daudz kas dzīvē mainījās- gan dzīves uztvere, gan tas, ka satiku savu vīru. Arī mani uzskati par mākslinieka  dzīvi ir mainījušies. Ir laimīgs tas, kas var tikai gleznot un nedomāt par iztiku, ja darbus pērk katru mēnesi. Bet tas laikam ir tikai ideālajā pasaulē, un reti kuram no mums ir tāda veiksme. Es esmu laimīga, ka varu gleznot un mans papildus darbs mani netraucē un manu mākslu neietekmē, protams, būtu forši darīt tikai savu sirds darbu. Man tikai šķiet, ka ātri apniktu sēdēt četrās sienās un par to, kas notiek ārpus mājas nebūtu ne mazākās nojausmas. Būtībā tāda es biju 10 gadus atpakaļ, beidzot Mākslas Akadēmiju. Tagad esmu vairāk pārliecināta par sevi un zinu, ko es varu un ko nē, un te liels paldies jāsaka manam vīram Edgaram, kurš mani nemitīgi iedvesmo un neļauj iekrist depresijā.
6) Pastāsti par savu darbu tapšanas procesu.
Process ir ļoti vienkāršs. Pirmā ir ideja un tā top ļoti ātri. Praktiski ideja jau ir gatava manā iztēlē, tālāk notiek tikai krāsu un līniju process. Strādāju diez gan ātri, bet laika gaitā ātrums ir samazinājies. Jo vairāk novērtēju atvēlēto laiku mākslai, jo izsmalcinātāks darbs top! Man jābūt mājas atmosfērai, lai varētu strādāt, neciešu strādāt tur, kur ir daudz cilvēku, jo tad rodas 100 nevajadzīgi jautājumi. Tāpēc Akadēmijas laikā un Rozentāļos nepanesu “zaļās” prakses. Esmu pēc būtības klusa un man nepatīk, ja man uzmācas ar liekiem jautājumiem.
7) Kā Tu jūties pašreizējā Latvijas situācijā no mākslinieka redzes viedokļa?
Ja teikšu atklāti, tad diez gan bezcerīgi! Bet man vēl ir tā kaujinieciskā dzirkstelīte, ka viss būs labi, ja ne tagad, tad pēc 5-10 gadiem noteikti! Māksla jau vienmēr visvairāk cieš krīzes dēļ. Kas tad darbus pirks, ja tiem, kas mīl mākslu, nav naudas? Labi, ir jau izņēmumi, kam vēl tā nauda ir, bet tie cilvēki 5 reizes pārdomās pirms kaut ko iegādāsies! Pašlaik jau visā pasaulē ir krīze. Arī Anglijas galerijas negrib pieņemt jaunus māksliniekus, jo baidās, ka darbus nepārdos. Tā kā grūti ir visur, lai kur Tu atrastos, visur būs jācīnās par savu vietiņu zem saules!


"3 wishes to be happy"
"Wedding in Tuscany"
Liels paldies māksliniecei par atsaucību un sarunu!
(Attēli no mākslinieces privātā arhīva)